Nūdeles var pagatavot no veseliem graudiem vai rafinētiem graudiem, taču no uztura viedokļa tās parasti klasificē kā veselu graudu variantu, galvenokārt atkarībā no izmantotajām izejvielām.

No vienas puses, ja nūdeles ir izgatavotas no veseliem graudiem, piemēram, miežiem, tās dabiski tiek klasificētas kā veseli graudi. Šīs nūdeles saglabā vairāk šķiedrvielu un citu uzturvielu, un, salīdzinot ar rafinētiem graudiem, tās vairāk veicina zarnu kustīgumu un stabilu cukura līmeni asinīs.

No otras puses, ja nūdeles ir izgatavotas no rafinētiem miltiem, piemēram, kviešu miltiem, tās, visticamāk, tiks klasificētas kā rafinēti graudi. Šīm nūdelēm ir maiga tekstūra, un tās ir viegli sagremojamas un uzsūcas, taču apstrādes laikā var tikt zaudētas dažas uzturvielas, piemēram, šķiedrvielas un vitamīni.

Tomēr, raugoties no plašākas uztura perspektīvas, pat ja nūdeles ir izgatavotas no rafinētiem graudiem, piemēram, kviešu miltiem, to forma un gatavošanas metodes (piemēram, vārīšana) izraisa salīdzinoši lēnāku gremošanu un uzsūkšanos, un tajās joprojām ir dažas šķiedrvielas. Tāpēc tos var uzskatīt arī par pilngraudu variantu. Salīdzinot ar tradicionālajiem rafinētajiem graudiem (piemēram, baltajiem rīsiem un baltajiem miltiem), tiem ir augstāka uzturvērtība.

Turklāt ir vērts atzīmēt, ka, lai gan rīsi parasti tiek uzskatīti par rafinētiem graudiem, dažos reģionos vai īpašās uztura kultūrās neapstrādātus rīsus arī uzskata par veseliem graudiem. Tas vēl vairāk parāda, ka atšķirība starp veseliem un rafinētiem graudiem nav absolūta, bet atšķiras atkarībā no izejvielām un apstrādes metodēm.

Visbeidzot, tas, vai nūdeles tiek uzskatītas par veseliem vai rafinētiem graudiem, ir atkarīgs no to izejvielām un apstrādes metodēm. No uztura viedokļa nūdeles mēdz uzskatīt par veselu graudu variantu, taču tas ir jānosaka, pamatojoties uz to ražošanā izmantotajām konkrētajām sastāvdaļām.